- Vai analīzes, lai pārbaudītu, kuri pārtikas produkti rada organismā iekaisīgu reakciju, var nodot arī bez ārsta norīkojuma?
– Tas ir visnepareizākais, ko var darīt – nākt pārbaudīties uz savu galvu, bez ārsta ieteikuma. To, protams, var darīt, bet parasti tiem, kuri nāk pārbaudīties savu iegribu dēļ, nekādu problēmu nav. Viena no problēmām ir tā, ka šo analīzi izvēlas korpulenti cilvēki, kuri tādā veidā mēģina saprast, ko tad viņi nedrīkst ēst. Es gribu uzsvērt, ka šis tests nav domāts korpulences ārstēšanai. Un, savukārt, laboratorijas uzdevums ir veikt analīzes, nevis mēģināt uzstādīt diagnozi un izlemt, kādas analīzes būtu jāveic. Jūs taču nevarat aiziet, piemēram, uz Gulbja laboratoriju un lūgt: uztaisiet man kaut kādas analīzes pēc saviem ieskatiem – man sāp vēders! Asins paraudziņu ņemošā māsiņa nevar trīs minūtēs sniegt pilnvērtīgu ārsta konsultāciju! Bet mēs šādus tekstus dzirdam katru dienu.
– Bet, ja cilvēkam pūšas vēders un ir aizdomas, ka no pārtikas, tad arī nepieciešams ārsta norīkojums?
– Protams. Jo pārtikas nepanesamība varbūt ir tikai viena problēma, bet ne vienīgā. Tādus simptomus var radīt arī helikobaktēriju infekcija vai vēl kādas citas problēmas. Protams, arī pārtikas nepanesamība var radīt nopietnus veselības traucējumus, bet galvenais ir nepalaist garām kādu smagāku problēmu. Tāpēc vēlams vispirms konsultēties ar savu ģimenes ārstu. Ja nu ģimenes ārsts galīgi nav atsaucīgs, tad, protams, var nākt pie mums bez norīkojuma.
– Kas ir biežākie jūsu pacienti?
– Liela daļa ir bērni. Tie, kuriem ir augšanas aizture, uzvedības problēmas. Jo, ja ir traucējumi zarnu darbībā, tie neļauj uzsūkties organismam vajadzīgām vielām. Ļoti bieži ir bērni ar atopisko dermatītu – ja dermatologam nav izdevies atrast cēloni un klasiskie alerģiju testi neko nav uzrādījuši. Protams, nāk arī pieaugušie, bet viņiem izpausmes ir drusku savādākas: tās var būt neizskaidrojamas galvassāpes, ilgstošas problēmas ar ādas, matu un nagu veselību. Ir arī tādi, kuri sūdzas par vēdera darbību. Tur, protams, vispirms jāizslēdz smagākas patoloģijas, un tikai tad ķeramies pie pārtikas nepanesamības. Turklāt ļoti bieži ir tā, ka pārtikas nepanesamība iet roku rokā ar izteiktu vitamīna D trūkumu. Mūsu pacientu vidū, protams, vairāk ir sieviešu, jo vīrieši, kā zināms, ir grūtāk dabūjami uz analīzēm un pie ārsta. Viņiem varbūt arī mazāk rūp, ka ir kāds burkšķis vēderā. Kad nu diskomforts kļūst galīgi nepanesams, tad jau nāk.
– Vai pati sev esat uztaisījusi šīs analīzes?
– Protams, un esmu ieguvusi apstiprinājumu tam, uz ko man bija aizdomas. Man ir vājš 2. līmenis banānam, un tas izpaužas tā: ja apēdu banānu divas stundas pirms gulētiešanas, tad nakts pirmo daļu varu gulēt stāvus, jo dedzina. Elementāri. Raksturīgi, ka cilvēki saka: man nekādu problēmu ar vēderu nav, tikai šad tad dedzina, tad iedzeru Ranniberl vai Rennie un pāriet. Bet šajās analīzēs var noskaidrot, kas tad ir tas, kas dedzina – kas dod atvilni un skābumu barības vadā –, un turpmāk no šāda diskomforta izvairīties.