Pētījums Antigēnspecifiskās antivielas pacientiem ar atopisko dermatītu

Antigēnspecifiskās antivielas pacientiem ar atopisko dermatītu

Viktorija Priedīte1,2  , Jevgēnijs Ņikiforenko2

1Rīgas Stradiņa universitāte, Bioloģijas un mikrobioloģijas katedra  2SIA Laboratoriju vadība un konsultācijas

Pilns pētījums pieejams šeit.

Klīniskajā praksē atopisko dermatītu saista ar IgE klases antivielu veidošanos pret dažādiem antigēniem. Taču lielai daļai atopiskā dermatīta pacientu šādas antivielas klīniski nozīmīgā daudzumā netiek atrastas. Toties bieži var atrast IgG4 klases antivielas pret dažādiem antigēniem.

            Darba mērķis, materiāli un metodes. Par darba mērķi tika izvirzīta antigēnspecifisko IgE un IgG4 antivielu noteikšana atopiskā dermatīta pacientiem un sekojoša, ar analīžu rezultātiem saskaņota, diētas korekcija. Tika analizēti 20 pacientu (vecumā no 1 līdz 18 gadiem) serumi, izmantojot Mediwiss Analytic GmbH testu komplektus IgE un IgG4 antivielu noteikšanai pret pārtikas antigēniem. Saskaņā ar iegūtajiem rezultātiem tika koriģēta pacientu diēta.

            Rezultāti. 95% gadījumu netika atrastas IgE klases antivielas pret pārtikas antigēniem klīniski nozīmīgā daudzumā un parasti bija attiecināmas uz 0-1 klases līmeni. 17 seruma paraugos atrastas IgG4 klases antivielas, kas atbilda 3.klases līmenim (virs 15 µg/dl) un augstāk. Galvenie antigēni, pret kuriem šīs antivielas veidojas, bija olas baltums, banāni, piena proteīni, kviešu un rudzu milti.

Vairumā gadījumu antivielas varēja konstatēt vienlaikus pret vairākiem antigēniem. Visbiežāk – pret olas baltumu un banāniem, tad  pret piena proteīniem un kviešu un rudzu miltiem, un visbeidzot – pret olas baltumu, banāniem, piena proteīniem un kviešu un rudzu miltiem.

Ne reizi netika konstatētas antivielas pret klasiski par alerģiskiem produktiem uzskatītajiem apelsīniem, zemesriekstiem, tomātiem, vistas gaļu, zivīm. Ārkārtīgi reti atrada antivielas pret kazeīnu.

Koriģējot diētu, vislielākās grūtības bija ar pacientiem, kuri jutīgi pret vairākām produktu grupām vienlaikus, īpaši – pret piena proteīniem un olas baltumu.

Vairāk kā 50% pacientu jau pēc 3-5 mēnešiem uz koriģētas diētas uzrādīja klīnisku uzlabojumu- samazinājās uzliesmojumu skaits, skartās ādas laukumu lielums, norima nieze.

Zīdaiņiem un bērniem līdz skolas vecumam prevalē fizisks diskomforts (nieze, sekundāras infekcijas sakasītajās vietās (1.attēls), miega traucējumi). Pusaudža vecumā pašsajūtu pasliktina kosmētiskie defekti, kuri pacientus ar atopisku dermatītu attālina no sporta pasākumiem, uzturēšanās pludmalē u.c.aktīviem pasākumiem. Šādiem pacientiem ir ļoti būtiski ātri atrast kairinošo produktu un novērst tā iedarbību, lai neizveidotos paliekoši kosmētiski ādas defekti.

Līdz šim IgG4 klases antivielas tika uzskatītas par “bloķējošām” un to klātbūtne netika novērtēta kā klīniski nozīmīga. Mūsu pieredze rāda, ka IgG4 klases antivielu noteikšanu var izmantot palīgdiagnostikai.

            Secinājumi. Lai gan IgG4 klases antivielu fizioloģiskā nozīme un funkcijas ne tuvu nav izpētītas, tas nedod pamatu noliegt to izmantošanu diagnostiskiem mērķiem. Uz šo antivielu atrades balstītas diētas korekcijas pozitīvā klīniskā dinamika ļauj cerēt, ka IgG4 antigēnspecifisko izmeklējumu tuvākajā nākotnē varēs izmantot plašāk. Nepieciešami tālāki pētījumi, lai pamatotu šo testu izmantošanu klīniskajā praksē ar statistiski ticamiem datiem.

-->